Pēc mūsu priekšizpētes ievāktajiem datiem, šī ir piemērota atrašanās vieta – pieejama infrastruktūra (pieslēgums, zeme). Tāpat, plānotā vēja parka teritorija neatrodas īpaši aizsargājamā teritorijā, te ir atbilstoši apstākļi vēja enerģijas ražošanai. Plānojot turbīnu izvietojumu, jāņem vērā, ka tās nebūs tuvāk kā 800 metri no tuvākajām mājām un 1,2 km līdz tuvākajam ciemam (kā to nosaka likumdošana). Tāpat arguments vietas izvēlei ir fakts, ka pirmo reizi, piedaloties AS “Latvijas valsts meži” izsludinātajā izsolē “PAR APBŪVES TIESĪBAS PIEŠĶIRŠANU VĒJA PARKA MODUĻA IERĪKOŠANAI 2023. GADA IZSOLES PLATĪBĀS”, piedaloties vairākiem nozares uzņēmumiem, “Sunly” uzvarēja vienā no izsoles daļām. Izsoles rezultātā, uzņēmums savā rīcībā ieguva zemes Skrundas apkaimē, Kuldīgas un Saldus novados, aptuveni 6500 ha apmērā, kas ir nozīmīgs solis projekta kopējā attīstības gaitā.

Ieceri par vēja parka izveidi Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā virza Sunly grupas uzņēmums SIA “Sunly Land Solar 2”. Mēs darbojamies Baltijas valstīs un Polijā.

"Sunly" ir atjaunojamās enerģijas uzņēmums un neatkarīgs elektroenerģijas ražotājs, kas 2019. gadā dibināts Igaunijā, bet darbojas plašākā reģionā - tostarp Polijā un Baltijas valstīs. Uzņēmums attīstīta liela mēroga saules, sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, kā arī enerģijas uzglabāšanas projektus.

Lai izvairītos no papildu ietekmes uz vidi, mūsu interesēs ir pēc iespējas vairāk izmantot esošo ceļu tīklu, vajadzības gadījumā to rekonstruējot vai uzlabojot. Vajadzības gadījumā tiks izbūvēti arī papildu ceļi. Attīstītāja pienākums ir arī uzturēt ceļus vēja parka būvniecības un ekspluatācijas laikā.

Jā, vēja ģeneratoru parka būvniecībai ir nepieciešama atsevišķa apakšstacija un 110 kV līnija starp pārvades tīklu un apakšstaciju. Attiecībā uz līniju - mēs centīsimies pēc iespējas vairāk izmantot esošo līniju posmus. Līnijas starp stacijām tiks izbūvētas pazemes kabeļu līnijās. Attiecībā uz savienojumu starp vēja ģeneratoru parku un tīkla operatora apakšstaciju, mēs esam gatavi vienoties ar tīkla operatoru par to, ka daļa vai visa līnija tiks izbūvēta kabeļu veidā.

Teorētiski vēja turbīnas var atvērt apmeklējumiem, ja būs vienošanās ar vietējo kopienu un pašvaldību. Tāpēc vēja turbīnas varētu kļūt par apskates objektu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan apkārtnes viesiem. Piemēram, apmeklētāji jau tagad var doties virtuālā ekskursijā ar gidu pa Paldiski pussalas (Igaunija) vēja parka teritoriju un apskatīt panorāmu. Arī citur pasaulē ir diezgan ierasts, ka tūristu grupas apmeklē vēja enerģijas parkus, lai apskatītu vēja turbīnas gan no iekšpuses, gan no ārpuses.

No lētākas un tīrākas elektroenerģijas iegūs visa valsts kopumā. Pašvaldības un iedzīvotāji, kas dzīvo vēja parka tuvumā, gūs labumu arī no kompensācijas jeb ikgadējām nodevām (sk. nākamo punktu). Vēja parka būvniecībā un uzturēšanā tiks iesaistīti vietējie iedzīvotāji, tāpēc var apgalvot, ka tas radīs arī jaunas darbavietas. Visa projekta realizācijas gaitā paredzēts iesaistīt vietējos uzņēmumus. Ne mazāk svarīgi - plānotās investīcijas šajā teritorijā sagaidāmas apmēram 180 miljonu eiro apmērā. Tāpat, uzņēmums atbalsta vietējo iniciatīvas un projektus, iesaistās to realizēšanā.

Pirmkārt, ir būtiski piebilst, ka šobrīd valstiskā līmenī diskutē par kompensāciju apmēru un to izlietojumu, kas vēja parku attīstītājiem būs jāmaksā vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldībai. Šī brīža redakcija un Klimata un enerģētikas ministrijas redzējums pēc diskusijām ar partneriem, ir noteikt kompensācijas apmēru, kas izpaužas kā ikgadējā nodeva pašvaldībai par saražoto elektroenerģiju (2500 EUR par 1MW) un kompensācija iedzīvotājiem, kas dzīvo 2km rādiusā. Otrkārt, ir būtiski atzīmēt, ka Sunly būvē sauszemes vēja parkus bez papildu atbalsta no, piemēram, ES fondiem vai cita veida subsīdijām. Tas nozīmē, ka sabiedrībai vēja parku izbūve nerada papildu finanšu slogu nodokļu vai kādā citā veidā. Turklāt, ne mazāk svarīgi - kopumā tiek stiprināta valsts enerģētiskā neatkarība un ievainojamība. Treškārt, Sunly pamatprincipi un vērtības ciešā mērā saistīti ar cieņpilnu izturēšanos gan pret apkārtējo vidi, gan pret vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldībām. Tā kā vēja parki ir ilgtermiņa investīcija, Sunly klātbūtne konkrētajā vietā arī ir tāda pati – tāpēc veltām laiku un resursus attiecību veidošanai ar vietējiem iedzīvotājiem, domājot un veicinot to, ka no savstarpējās sadarbības iegūst visas iesaistītās puses.

Vidējam patērētājam elektroenerģijas cena nemainīsies. Tomēr tā nākotnē varētu mainīties uzņēmumiem, kas plānos savu ražotni vēja parka tuvumā, kur tiešais pieslēgums radīs iespēju iegādāties lētāku elektroenerģiju par tīkla tarifu.

Ņemot vērā starptautisko pieredzi, troksnis ir vides faktors, kuru ir kontrolēt visvienkāršāk Troksnis galvenokārt atkarīgs no VES konstrukcijas jeb konkrēta modeļa izvēles. Vēja ģenerators rada mehānisko troksni, ko izraisa dažādas turbīnas sastāvdaļas, piemēram, motors un turbīnas pārnesumkārba. Šāds troksnis mūsdienu turbīnās ir uztverams tikai turbīnas tuvumā. Turbīna arī rada aerodinamisko troksni, kas rodas turbīnas spārniem kustoties gaisā. Šis ir galvenais trokšņa avots, bet mūsdienu tehnoloģijas labi ierobežo tā rašanos, un pat jaudīgākajās vēja turbīnās troksnis nepārsniedz normatīvus aktus un nesniedzas tālāk par 500-600 metriem no turbīnas. Turbīnu radītais troksnis ir atkarīgs no vēja ātruma. Jo stiprāks vējš, jo ātrāk griežas turbīnas spārni, un troksnis palielinās. Maksimālais turbīnas griešanās ātrums tiek sasniegts, kad vēja ātrums ir aptuveni 10-15 m/s, bet tajā pašā laikā, arī dabiskā trokšņa fons pieaug un turbīnas radītais troksnis tādējādi tiek aizsegts. Attīstoties tehnoloģijām turbīnu ražošanā, ir samazināti trokšņu līmeņi tāpēc mūsdienu (lai gan augstākas un jaudīgākas) turbīnas rada mazākus trokšņu līmeņus un to izplatīšanās attālums arī ir mazāks. Lai vēl vairāk samazinātu turbīnu troksni, turbīnas ir padarītas pēc iespējas aerodinamiskākas. Ir arī uzlabotas spārnu aerodinamiskās īpašības. No vienas puses, tas palielina ražīgumu, no otras puses, samazina troksni. Visi turbīnas mehāniskie komponenti ir izstrādāti tā, lai troksnis un vibrācijas mazinātos to rašanās vietā.

Troksnis, ko rada kustībā esoša vēja elektrostacija, kas atrodas, piemēram, 500 metru attālumā no trokšņu mērītāja, nav lielāks par troksni, ko rada sadzīves tehnika mājās, piemēram, ledusskapis, veļasmašīna vai mikroviļņu krāsns – skaņa nepārsniedz 45 dB. Vēja parku attīstītājiem ir arī jāievēro valstī noteiktie uz trokšņu līmeņi dienā un naktī. Latvijā minimālā distance, kādā drīkst atrasties vēja elektrostacija (virs 2 MW) no dzīvojamās mājas ir 800 m, un šajā attālumā trokšņu līmenis naktī nedrīkst pārsniegt 45 dB. To nosaka Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība“. Mūsdienās vēja elektrostacijas ir daudz augstākas kā tās, kuras tika Latvijā uzstādītas pirms 10 gadiem. Augstāki ir ne vien to torņi, bet arī spārnu garums attiecīgi ir pieaudzis, ļaujot tiem griezties daudz lēnāk nekā mazajām turbīnām. Jo lēnāka griešanās, jo mazāks troksnis. Jo augstāks tornis, jo mazāks apjoms skaņas nokļūst uz zemes.

Lai novērtētu vēja turbīnu radītā trokšņa ietekmi, tiek veikta trokšņa modelēšana. Rezultātā tiek izstrādātas trokšņa kartes, kas parāda trokšņa izplatīšanos. Trokšņa modelēšanu veic, izmantojot specializētu programmatūru, piemēram, SoundPLAN, CadnA, WindPRO. Aprēķina modelis balstās uz starptautiski atzītu metodi ISO 9613-2:1996 Akustika - skaņas vājināšanās izplatoties ārpus telpām - 2. daļa: Vispārīgā aprēķina metode. Šī metode pieņem, ka troksnis izplatās pa vējam visos virzienos no konkrētā avota. Trokšņa kartes parāda sliktāko iespējamo situāciju visos virzienos no turbīnas, un veģetācijas ietekme netiek ņemta vērā. Ja vējš pūš no klausītāja puses, dzirdamā trokšņa līmeni var attiecīgi samazināt līdz pat 10 dB, atkarībā no vēja ātruma un skaņas izplatīšanās apstākļiem.

IVN procesa laikā tiek modelēts vēja turbīnu radītais trokšņa līmenis, kas ir viens no pamatiem precīzai vēja turbīnas izvietošanai. Vēja turbīnas jāizvieto tā, lai visas dzīvojamās un citas pret troksni jutīgās teritorijas atbilstu attiecīgajiem normatīviem par trokšņa līmeņiem.

Pieejamie zinātniskie pierādījumi liecina, ka vēja turbīnu radītie elektromagnētiskie lauki, mirgošana, zemas frekvences troksnis un infraskaņa, visticamāk, neietekmē cilvēku veselību.

Cilvēka dzirdamības slieksnis vidējos frekvenču diapazonos (500–4000 Hz) sākas no 0 līdz 20 dB skaņas spiediena līmeņa, bet zemfrekvenču diapazonā (0–200 Hz) skaņas spiedienam ir jābūt ievērojami spēcīgākam – aptuveni 80 dB 20 Hz diapazonā un aptuveni 107 dB 4 Hz diapazonā. Zemas frekvences komponents ir klātesošs lielākajā daļā skaņu, ko rada gan cilvēka darbības (piemēram, satiksme), gan dabas avoti (piemēram, vējš). Lai zemas frekvences skaņa būtu traucējoša vai kaitīga veselībai, ir svarīgs tās skaņas spiediena līmenis. Vēja turbīnas, līdzīgi kā daudzi citi skaņas avoti, rada zemfrekvences skaņas, taču līdzšinējie mērījumi un pētījumi vēja parkos nav atklājuši zemas frekvences skaņas līmeņus, kas būtu dzirdami un līdz ar to varētu izraisīt veselības problēmas. Pētījumi vēja parkos liecina, ka turbīnu radītā zemas frekvences skaņa ir līdzvērtīga parastajam apkārtējās vides fonam. Viens no jaunākajiem un visaptverošākajiem zemas frekvences skaņas pētījumiem, kas saistīts ar vēja turbīnām, tika veikts Somijā un publicēts angļu valodā 2020. gadā. Pētījumu pasūtīja Somijas valdība, un to veica Somijas Tehnisko pētījumu centrs. Pētījums apvienoja ilgtermiņa (308 dienas) skaņas mērījumus vēja parkos, kā arī dzirdes testus un anketas vēja parku tuvumā dzīvojošo vidū. Pētījuma mērķis bija noskaidrot vēja turbīnu radītā zemfrekvences trokšņa īpašības un to ietekmi uz cilvēkiem. Pētījums secināja, ka vēja turbīnu zemas frekvences troksni nevar saistīt ar cilvēku sūdzībām par veselības problēmām.

Vēja ģeneratoru parka vizuālā ietekme ir atkarīga no vēja turbīnu lieluma, to novietojuma, attāluma, ainavas īpatnībām, gadalaika un citiem faktoriem. Labvēlīgos laikapstākļos un ar labu redzamību vēja turbīnas teorētiski var redzēt līdz pat 50 km attālumam. Tomēr sauszemes vēja ģeneratoru parkiem parasti nav tik plašu redzamības koridoru. Latvijas gadījumā arī laikapstākļi, kas nodrošina lielisku redzamību, bieži vien nav raksturīgi. Arī veģetācija ļoti lielā mērā aizsedz skatu. Tas, jo īpaši, attiecas uz gadījumiem, kad mežainais apvidus atrodas tuvu apdzīvotajai zonai. Šādos gadījumos pat relatīvi tuvu esoša vēja turbīna var nebūt tieši redzama, jo koki aizsedz skatu. Vēja turbīnas joprojām ir redzamas no vietām, no kurām paveras brīvi skati (piemēram, ceļi, purvi). Vēja ģeneratoru parka plānošanas procesa IVN ietver redzamības novērtējumu, kurā, ņemot vērā mežu platības un zemes reljefu, nosaka, kur vēja ģeneratoru parks būs redzams. Pēc tam šajās vietās noteiks galvenos punktus, kurus aktīvi izmanto cilvēki, un tiks izveidotas foto vizualizācijas. Šīs vizualizācijas būs pieejamas sabiedrībai IVN ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā. Būs iespējams arī sniegt ieteikumus par to, kuri skatu punkti ir nozīmīgi attiecīgajā teritorijā, lai tos varētu vizualizēt.

Dažos nelabvēlīgos gadījumos vēja turbīnas var radīt traucējumus un ietekmēt (analogās) TV un radio uztveršanu. Šādus traucējumus parasti var mazināt, izmantojot satelīttelevīziju vai bezvadu kabeļtelevīziju. Situācija ir vēl sarežģītāka, ja tiešo ceļu starp raidītāju un uztvērēja antenu aizšķērso vēja ģeneratoru parks. Tomēr Starptautiskā Telekomunikāciju savienība ir noteikusi, ka viena vēja turbīna visticamāk nepasliktinās uztveršanu tālāk par 500 m. Plānojot vēja ģeneratoru parkus, novērtē arī iespējamo ietekmi uz telekomunikāciju iekārtām, ņemot vērā vēja ģeneratoru un telekomunikāciju infrastruktūras precīzu izvietojumu, reljefa īpatnības un topogrāfiju, telekomunikāciju torņu augstumu, pakalpojuma frekvenci, izstarojošo sistēmu raksturlielumus un uztveršanas apstākļus u. c., lai vēja ģeneratori neradītu negatīvu ietekmi uz telekomunikāciju pakalpojumiem. Tādējādi, lai vēja enerģijas projekts būtu veiksmīgs, ir ārkārtīgi svarīgi pirms būvniecības precīzi noteikt iespējamos traucējumus elektromagnētiskajām pārraidēm gan atļaujas saņemšanai, gan lai izvairītos no problēmām pēc būvniecības.

Nē, nerada. Vēja turbīnas nav radiācijas avots, tāpēc radiācijas risks nav klātesošs.

Mirgošanas efektu (tiek lietoti arī termini “disko efekts” vai “mirguļošana” (angļu val.: shadow flickering) rada rotora spārnu kustība, tiem periodiski aizsedzot sauli un veidojot kustīgas ēnas uz zemes un dažādu objektu virsmas. Lai gan pētījumu, kas pierādītu mirgošanas efekta ilgtermiņa negatīvo ietekmi uz sabiedrības veselību, nav, mirgošanas efekts tiek uzskatīts par vienu no ietekmēm, kas rada traucējumus un vērtējama vēja parku plānošanas laikā. Mirgošanas efekta ietekmes laiku iespējams samzināt, plānojot VES novietojumu. Tāpat arī jāmin, ka mežs var kalpot kā dabiska barjera, kas novērš ēnu ietekmi uz dzīvojamām teritorijām. Vēja parka IVN izvērtējumā tiek veikta mirgošanas analīze, lai noteiktu, kur un cik ilgi ēnas varētu rasties, lai plānotu turbīnu izvietojumu tā, lai ēnas minimāli ietekmētu dzīvojamās zonas.

Vēja turbīnu pamatu un būvlaukuma zonā, kā arī vēja turbīnu komponentu transportēšanas koridoros ir jāveic koku izciršana, ja tādi tur ir.. Vienlaikus, attīstītāju interesēs ir līdz minimumam samazināt atmežojamās platības un saglabāt buferzonu ap vēja turbīnu, kur var notikt ilgtspējīga mežu apsaimniekošana (bez izcirtumiem). Buferzona veicinās meža un biotopu saglabāšanu, kā arī samazinās iespējamos vēja ģeneratoru parka vizuālos traucējumus. Precīza vēja turbīnu atrašanās vieta būs zināma IVN procesa rezultātā. Pamatojoties uz provizoriskām aplēsēm, katrai vēja turbīnai un ar to saistītajai infrastruktūrai būs jāatmežo ne vairāk kā 1 līdz 2 hektāri.

Ir vairāki pasākumi, ko var veikt, lai mazinātu šo risku vai izvairītos no tā. Turbīnu lāpstiņu krāsošana un īpaša apgaismojuma ierīkošana diennakts tumšajam laikam, ir pasākumi, kuri pierādījuši savu efektivitāti, lai turbīnu lāpstiņas putniem būtu labāk pamanāmas. Turklāt modernajām vēja turbīnām ir salīdzinoši neliels rotācijas ātrums, kas arī ievērojami samazina sadursmes risku. Papildu pārliecību sniedz fakts, ka vēja parka teritorijā tiks veikta rūpīga putnu izpēte, kuras rezultāti tiks nopietni ņemti vērā, izvietojot turbīnas. Piemēram, vēja turbīnas netiks izvietotas putnu migrācijas koridoros, barošanās vietās un vērtīgos biotopos. Tādējādi tiks nodrošināts, ka putnu sadursmju varbūtība ar vēja turbīnām vai vēja turbīnu lāpstiņām ir ļoti maza.

Turbīnu ietekme uz dzīvniekiem ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp turbīnu atrašanās vietas un konkrētās dzīvnieku sugas jutības pret ārējiem faktoriem. Ir pētījumi, kas rāda, ka dzīvnieki, kas baidās no cilvēkiem, piemēram, meža dzīvnieki, pielāgojas turbīnām arī mežainā apvidū salīdzinoši ātri vien pēc būvniecības darbu beigām. Vai un kā turbīnas ietekmēs bioloģisko daudzveidību un dzīvniekus konkrētajā teritorijā, kļūs skaidrs ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā. Ietekmes novērtēšanas un vēja parka plānošanas mērķis ir nodrošināt, ka vēja parka būvniecībai nav būtiskas ietekmes uz dzīvniekiem, kopējo faunu, tostarp arī sikspārņiem, u.c. Ja to nevar nodrošināt ar ietekmi mazinošiem pasākumiem, tad vēja parku konkrētajā teritorijā neīsteno vai netiek būvētas atsevišķas stacijas.

Vēja turbīnas tiek būvētas atbilstoši Latvijas klimatam, spējot darboties arī ziemas apstākļos. Tomēr pastāv risks, ka spārni var apledot un ledus gabali var nokrist. Šāds risks pastāv 5-6 dienas gadā, un ledus gabali teorētiski var aizlidot līdz 100 metriem. Lai mazinātu šo risku, tiek izmantotas tehnoloģijas, piemēram, atkausēšanas sistēmas, kas izmanto karsto gaisu spārnu iekšpusē, un sensori, kas aptur turbīnas ledus veidošanās gadījumā. Savukārt, turbīnas ugunsgrēka risks tiek minimizēts ar neuzliesmojošiem materiāliem un automātiskām kontroles sistēmām. Turbīnas tiek kontrolētas ar precīzu automatizācijas sistēmu 24 stundas diennaktī, kas ļauj ātri atklāt ugunsgrēku un efektīvi to dzēst. Jebkuras iespējamās novirzes no turbīnu normālas darbības tiek atklātas jau agrīnā stadijā, tāpēc ugunsgrēka iespējamība ir minimāla. Iespēja, ka uguns izplatīsies uz apkārtējo teritoriju, ir vēl mazāka.

Pasaulē veiktie pētījumi parāda, ka negatīvā ietekme uz nekustamo īpašumu galvenokārt izpaužas pēc paziņojuma par vēja parka izveidi un pirms tā pabeigšanas. Pēc vēja parka pabeigšanas cenas atgriežas vismaz iepriekšējā līmenī. Tā kā Latvijā šobrīd tiek diskutēts par vēja turbīnu maksājumu, kas ļaus cilvēkiem, kas dzīvo vēja parku tuvumā, saņemt kompensāciju, ir sagaidāms, ka šāda prakse drīzāk paaugstinās nekustamā īpašuma cenas vēja parku tuvumā. Arī šo jautājumu analizē IVN procesa ietvaros.

Par vēja turbīnu demontāžu ir atbildīgs vēja parka parka īpašnieks. Novecojušās vēja turbīnas tiek demontētas. Vēja turbīnas ir vērtīgs resurss, ko var pārstrādāt un atkārtoti izmantot, īstenojot aprites ekonomikas principus. Aptuveni 85-90 % no demontētajām vēja turbīnām tiek pārstrādātas, ieskaitot torņus, pamatus, ģeneratorus un pārnesumkārbas. Lielu daļu materiālu veido betons, tērauds un čuguns, ko var viegli pārstrādāt. Turbīnu lāpstiņu otrreizējā pārstrāde ir sarežģītāka, jo tās ir izgatavotas no kompozītmateriāliem. Tomēr ir dažādas metodes kompozītmateriālu pārstrādei, bet visizplatītākā ir tieši cementa kompozītu apstrāde.

Esam gatavi regulāri dalīties ar informāciju par projektu un tā projekta gaitu, atbildēt uz visiem interesentu jautājumiem. Jau šobrīd esam tikušies gan ar pašvaldības pārstāvjiem, gan vietējiem iedzīvotājiem. Oficiālu atgriezenisko saiti par projektu būs iespējams saņemt, ietekmes uz vidi novērtējuma procesa ietvaros, tostarp sabiedrisko apspriešanu ietvaros. Pirmreizējās tikšanās ar iedzīvotājiem Zirņos un Skrundā norisinājās 2024. gada jūnijā.

Jā, pavisam noteikti. Viena no vietām, kur variet visērtāk iegūt informāciju, ir šī tīmekļa vietne, kas tiek pastāvīgi atjaunināta. Arī ietekmes uz vidi novērtējuma process paredz to, ka iedzīvotāji tiek informēti ar vietējo laikrakstu un pašvaldību mājaslapu starpniecību. Tāpat, mēs plānojam organizēt vairākas tikšanās ar vietējām kopienām, lai informētu par projektu.