Pavasarī Saldus novada Zirņu un Kuldīgas novada Skrundas pagastā sāks būvēt šobrīd lielāko saules paneļu parku Baltijā.
To būvēs enerģijas ražošanas uzņēmums Sunly, kurš kārto nepieciešamo dokumentāciju, lai Zirņu un Skrundas pagastā attīstītu arī vēja elektroenerģijas ražošanas parku. Uzņēmuma tehniskais direktors, saldenieks Aleksandrs Jakušenkovs piekrita plašāk pastāstīt par plānoto projektu. Tas noritēs trīs kārtās. Pirmo un otro sāks realizēt šogad, tajā 322 hektāros uzliks saules paneļus, savukārt noslēdzošajā kārtā tos izkārtos 203 hektāros.
A. Jakušenkovs precizē: “Kopā Skrundas un Zirņu pagastā saules paneļu parks aizņems vairāk nekā 500 hektāru. Kad būvdarbi noslēgsies, saules paneļi, vēja turbīnas un uzlādētas baterijas dos 270 megavatu jaudu. Pieslēguma jauda, ko nogādās elektrolīnijā Zirņu pagastā, būs 200 megavatu. Salīdzinājumam, kopējais elektrības patēriņš Saldus novadā ir apmēram 20 megavati.
Hibrīdparks izdevīgs, jo nodrošina vienmērīgu enerģijas plūsmu. Saulainās dienās saražoto uzglabās baterijās jeb akumulatoros, lai izlādētu tajā laikā, kad nav saules un vēja. Tātad pietaupīto enerģiju varēs pārdot par izdevīgāku cenu.”
Vēja parku būvniecības procedūra ir sarežģītāka, jāievēro virkne normatīvu aktu un prasību, tostarp projekta attīstītājiem jāorganizē vairākas publiskas apspriešanas. Saules parku būvniecībai šādu noteikumu nav. Uzņēmumā novērots, ka iedzīvotāju attieksme pret saules paneļiem ir lojālāka, nekā pret vēja turbīnu būvēšanu.
Rit pēdējie iepirkumu procedūras posmi, tādēļ vēl nav iespējams nosaukt būvnieku, kas šo projektu īstenos, bet jau tagad skaidrs, ka saules paneļu parka apkalpošanā un uzturēšanā priekšroka būs vietējiem uzņēmējiem un zemniekiem. Zirņu pagasts būvniecībai izvēlēts divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tur ir iespēja pieslēgties — tuvumā ir 330 kilovoltu elektrolīnija. Otrkārt, ir pietiekami daudz atsaucīgu zemes īpašnieku, kuri piekrituši ilgtermiņa sadarbībai, un uz 30 gadiem noslēguši īres līgumus ar enerģijas ražošanas uzņēmumu. “Privātpersonas un lauksaimniecības uzņēmumi apzinās, ka ilgtermiņa sadarbība nodrošina garantētus prognozētus ienākumus. Ja cilvēki zemi neapstrādā, šis ir lielisks veids, kā tai rast labu pielietojumu. Citi saimnieki atvēlējuši daļu īpašuma, atlikušo zemi turpinās apstrādāt.
Lai piekļūtu parka būvniecības vietām, ar esošo ceļu tīklu nepietiks, būs jāpaplašina esošie un arī jābūvē jauni. Apkārtējiem iedzīvotājiem jārēķinās, ka lielāka rosība būs tad, kad vedīs paneļus, konstrukcijas un transformatorus. Kad būvniecība beigsies, būs kluss, jo parks troksni neradīs. Vien tik, cik nepieciešams apkopes un uzturēšanas darbiem, piemēram, lai divas vai trīs reizes gadā appļautu zāli. Paneļus arī neredzēs no A9 šosejas. Būs salīdzinoši maz cilvēku, kuru mājām tuvumā paneļi atradīsies.”
Sunly tehniskais direktors atklāj, ka saules paneļu parka būvniecībā lielākos izaicinājumus sagādā investoru prasību izpilde. “Biju domājis, ka grūtības sagādās Baltijā lielākā parka būvniecības tehniskās nianses, taču tā nav. Drīzāk galva jālauza, kā izpildīt viena no lielākajiem investoriem — Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas — izvirzītās prasības. Tās stingrākas, nekā noteiktas Latvijas normatīvos aktos. Ar matemātiskām formulām un precizitāti jādod informācija par parka ražību, jāparāda, ar kādu atdevi tas strādās, jāatrod labākā paneļu izvietošanas kārtība, lai līdz minimumam izslēgtu enerģijas zudumus. Patiesībā plānošana un aprēķini ir vislaikietilpīgākie.
Enerģētikas jomā strādāju vairāk nekā divdesmit gadu, tādēļ tehnoloģisko risinājumu meklēšana mani nebaida. Bagātīga pieredze sakrāta, strādājot par energoprocesu vadītāju Brocēnu jaunās cementa rūpnīcas celtniecības laikā un vēlāk arī par tehnisko direktoru granulu ražotnē. Savukārt uzņēmumam Sunly jau ir saules paneļu parki ar kopējo jaudu 52 megavati — Liepājā, Barkavā, kā arī vēl vairāki šobrīd tiek būvēti,” uz uzņēmuma profesionalitāti norāda A. Jakušenkovs.
Viņš atgādina, ka 2023. gada novembrī Eiropas Savienībā pieņēma lēmumu enerģētikā 45 % izmantot atjaunīgos energoresursus — sauli, vēju un ūdeni. Viņam šķiet, ka šī Latvijai neierastā enerģijas avota infrastruktūras ieviešana ir interesants process, tādēļ ar aizrautību meklē pēc iespējas izdevīgākus risinājumus. Kad profesionālās virsotnes iepriekšējās darbavietās bija sasniegtas, viņš pievienojās Sunly. Tagad sanācis, ka uzņēmuma lielāko projektu attīsta tieši dzimtajā pusē.
“Atjaunīgās elektroenerģijas ziņā Latvija ir soli priekšā kaimiņvalstīm, jo Igaunijā plaši izmantoja fosilas izcelsmes slānekli, bet Lietuvā — atomenerģiju. Ja raugās uz vēja enerģiju, krietni iepaliekam gan Eiropas Savienības, gan Baltijas valstu līmenī. Skatoties globāli, redzams, ka elektroenerģijas neatkarība ir ļoti svarīga. Februārī atslēgsimies no Krievijas tīkla, redzējām arī, kas notika, kad sabojāja kabeli Baltijas jūrā. Baltijas valstīm atjaunīgās elektroenerģijas tīkla attīstīšana ir būtiska, jo atrodamies kā uz salas. Viens lielais pieslēgums ir Somijā, bet otrs — Polijā. Ja būs sarežģījumi, nevarēsim iegūt stabilu elektrības jaudu, tādēļ tāda jārada pašiem. Bez elektrības mūsdienās nav arī siltuma, ūdens, pat atvērt vārtus sētā nevar. Esam pieraduši pie komforta, tādēļ stabila enerģija ir ļoti svarīga. Jāīsteno lielie projekti, jāveicina elektroenerģijas ražošana un tīkla stabilizēšana, tad ārējie faktori mūsu valsts iedzīvotājus nespēs ietekmēt.”
Kā saules paneļu parks ietekmēs dabu un cilvēkus? Uzņēmuma tehniskais direktors stāsta, ka no ekoloģiskās daudzveidības viedokļa, būs pat labāk — zeme atpūtīsies, to intensīvi neapstrādās trīs desmitgades, tur nebrauks smagā tehnika. Savukārt pavisam nelielu troksni radīs vien ventilatori inventoros un transformatori, kas pārveidos elektrību no viena sprieguma līmeņa nākamajā. Ir trīs — inventoru, transformatoru un tīkla sprieguma līmeņi. Lai tīklā palaistu saules paneļa radītu elektrību, tā vairākas reizes jātransformē.
Raksta autore: Zane Sproģe (Saldus zeme). Oriģinālraksts pieejams TE.