CILVĒKA VESELĪBA

CIK LIELU TROKSNI RADA VĒJA TURBĪNA UN CIK TĀLU TO IESPĒJAMS DZIRDĒT?

Mūsdienu vēja turbīnas darbojas salīdzinoši klusi – troksni galvenokārt rada aerodinamiskā gaisa plūsma, ko izraisa rotējošie vēja turbīnas spārni.

Tas visbiežāk ir dzirdams tikai tiešā turbīnas tuvumā un parasti nepārsniedz noteiktās trokšņa normas. Lielākoties skaņa izkliedējas aptuveni 700 metru rādiusā ap turbīnu, taču, atkarībā no reljefa un laikapstākļiem, tā var būt dzirdama nedaudz tālāk. Plānojot un izvietojot vēja turbīnas, vienmēr tiek ņemta vērā iespējamās ietekmes samazināšana gan uz cilvēkiem, gan apkārtējo vidi.

KĀ TROKSNI, KO RADA VĒJA TURBĪNAS, VAR SALĪDZINĀT AR CITIEM MĀKSLĪGI RADĪTIEM TROKŠŅIEM?

Troksnis, ko rada vēja turbīnas, parasti ir zemāks salīdzinājumā ar daudziem citiem rūpnieciskajiem avotiem, piemēram, smago vai kokapstrādes rūpniecību.

Pateicoties modernajām tehnoloģijām, vēja turbīnas ir kļuvušas klusākas, un to trokšņa līmenis bieži vien ir zemāks par pilsētas satiksmes vai citu ikdienas trokšņu avotu radīto līmeni.

KĀ VĒJA TURBĪNU RADĪTAIS TROKSNIS ATSPOGUĻOTS NACIONĀLAJOS TIESĪBU AKTOS?

Vēja elektrostacijas radītais troksnis 500 m attālumā nepārsniedz 45 dB – tas ir līdzvērtīgs ledusskapja vai veļasmašīnas skaņai.

Latvijā noteikts, ka vēja turbīnas (virs 2 MW) nedrīkst atrasties tuvāk par 800 m no dzīvojamās mājas, un šajā attālumā nakts trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt 45 dB (MK noteikumi Nr. 16). Mūsdienu turbīnas ir augstākas ar garākiem spārniem, kas griežas lēnāk, tādējādi radot mazāku troksni un mazāk skaņas nonāk uz zemes.

KĀDA IR AKTUĀLĀ INFORMĀCIJA PAR INFRASKAŅAS IETEKMI UZ CILVĒKU UN VIŅA VESELĪBU?

Skaņa ir viļņveidīga mehāniska svārstība, kas izplatās gaisā.

Skaņu raksturo svārstību biežums un skaņas viļņa augstums jeb amplitūda. Skaņas, kas ir zemākas par 20 herciem — t. i., cilvēkam nedzirdamas — sauc par infraskaņu, kuru, cita

starpā, rada arī vēja turbīnas. Pētījumi liecina, ka infraskaņas līmenis, ko rada vēja turbīnas, ir ievērojami zemāks nekā cilvēka dzirdes un uztveres slieksnis, un tas līdzinās dabīgā trokšņa izcelsmes avotiem, piemēram, vēja vai jūras troksnim. Tādēļ infraskaņa no vēja parkiem netiek uzskatīta par kaitīgu cilvēkiem vai dzīvniekiem. Ikdienā infraskaņa var rasties arī no satiksmes trokšņa, veļas mašīnas griešanās vai vētras skaņām.

VAI INFRASKAŅA, KO RADA ARĪ VĒJA TURBĪNAS, KAITĒ CILVĒKA VESELĪBAI?

Skaņa ir mehāniska svārstība gaisā, ko raksturo biežums (augstums) un amplitūda (skaļums).

Skaņas zem 20 herciem sauc par infraskaņu– tā ir cilvēkam nedzirdama un rodas arī no vēja turbīnām. Pētījumi pierāda, ka turbīnu radītā infraskaņa ir daudzzemāka par cilvēka dzirdes slieksni un līdzinās dabiskajiem avotiem, piemēram, vējam vai jūras troksnim. Ikdienā infraskaņu rada arī satiksme, veļas mašīnas vai vētras. Somijā, 2020. gadā valsts līmenī veikts plašs pētījums apliecināja – vēja parku radītā zemas frekvences skaņa nav saistīta ar veselības problēmām.

VAI VĒJA TURBĪNAS RADA VIBRĀCIJAS?

Lai vēja turbīna būtu stabila un ilgmūžīga, tās pamatiem jābūt pilnībā brīviem no vibrācijām.

Tādēļ var apgalvot, ka darbojošās vēja turbīnas neizraisa vibrācijas.

VAI VĒJA TURBĪNAS MET ĒNAS UZ APKĀRTESOŠAJĀM MĀJĀM?

Saulainās dienās vēja turbīnu lāpstiņu rotācija var radīt kustīgas ēnas

Lai tas notiktu, turbīnai jāatrodas vienā līnijā ar novērotāju un sauli (saules staru krišanas leņķī). Tādēļ kustīgo ēnu parādīšanās laiku ir viegli prognozēt un modelēt, un to ņem vērā vēja parku plānošanas procesā. Mērķis – samazināt ietekmi uz mājām, kas atrodas vistuvāk. Tāpat, ja nepieciešams, turbīnu darbību iespējams īslaicīgi apturēt, lai mazinātu ēnojuma radīto traucējumu.

VAI VĒJA TURBĪNAS RADA RADIĀCIJAS RISKU?

Nē, nerada.

Vēja turbīnas nav radiācijas avots, tāpēc radiācijas risks nav klātesošs.

KĀDA IR VĒJA PARKA VIZUĀLĀ IETEKME?

Vēja ģeneratoru parka vizuālā ietekme ir atkarīga no vēja turbīnu lieluma, to novietojuma, attāluma, ainavas īpatnībām, gadalaika un citiem faktoriem.

Labvēlīgos laikapstākļos un ar labu redzamību vēja turbīnas teorētiski var redzēt līdz pat 50 km attālumam. Tomēr sauszemes vēja ģeneratoru parkiem parasti nav tik plašu redzamības

koridoru. Latvijas gadījumā arī laikapstākļi, kas nodrošina lielisku redzamību, bieži vien nav raksturīgi. Arī veģetācija ļoti lielā mērā aizsedz skatu. Tas, jo īpaši, attiecas uz gadījumiem, kad mežainais apvidus atrodas tuvu apdzīvotajai zonai. Šādos gadījumos pat relatīvi tuvu esoša vēja turbīna var nebūt tieši redzama, jo koki aizsedz skatu.