PLĀNOŠANA

KĀDI IR IEROBEŽOJUMI, PLĀNOJOT VĒJA PARKU?

Vēja parkus nevar būvēt jebkur, kur tas ienāk prātā, un to plānošana vienmēr pakļaujas Latvijā spēkā esošajai likumdošanai.

Attīstītājam izvēloties piemērotas vietas, tiek ņemti vērā vairāki faktori – vēja apstākļi/ātrums, attālums no dzīvojamām ēkām, vides ierobežojumi, tehniskā infrastruktūra (iespēja pieslēgties augstsprieguma līnijai), u.c.

KURŠ NOSAKA TO TIEŠI KUR VĒJA PARKS TIEK ATTĪSTĪTS?

Vēja parka iniciators ir attīstītājs.

Paralēli IVN (ietekmes uz vidi novērtējums) procesam nacionālā līmenī, ir jāatbilst konkrētās pašvaldības lokālplānojumam – proti, projekts var tikt attīstīts teritorijās, kur pašvaldība nav noteikusi enerģijas parku attīstības aizliegumu (aizsargājamās teritorijas, u.c.)

CIK ILGS LAIKS NEPIECIEŠAMS, LAI NO PLĀNOŠANAS STADIJAS NONĀKTU
LĪDZ PARKA NODOŠANAI EKSPLUTĀCIJĀ?

Vēja parka attīstība no plānošanas līdz ražošanas uzsākšanai var aizņemt 5–10 gadus.

Šajā periodā ietilpst sākotnējie vēja mērījumi, ietekmes uz vidi novērtējums, plānošana, atļauju saņemšana, būvniecība un visbeidzot – parka nodošana ekspluatācijā.

KĀDA NACIONĀLĀ LIKUMDOŠANA ATTIECAS UZ VĒJA PARKU BŪVNIECĪBU?

Latvijā vēja parku būvniecību regulē plašs normatīvo aktu loks, kas aptver gan teritorijas plānošanu, gan ietekmes uz vidi novērtējumu, gan dabas aizsardzību un tehniskās prasības:

Pamatlikumi:

Teritorijas attīstības plānošanas likums – nosaka plānošanas procedūras un

pašvaldības lomu.

Būvniecības likums – regulē būvatļauju izsniegšanu un būvniecības procesu.

Vides aizsardzības likums – nosaka vides aizsardzības principus.

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” – reglamentē IVN procedūru un

sabiedrības līdzdalību.

Dabas aizsardzība un resursi:

Sugu un biotopu aizsardzības likums, Likums “Par īpaši aizsargājamām

dabas teritorijām”, Aizsargjoslu likums, Meža likums, Ūdens apsaimniekošanas likums.

Likums “Par piesārņojumu” un Atkritumu apsaimniekošanas likums.

Ministru kabineta noteikumi:

MK noteikumi Nr. 16 (2014) “Trokšņu novērtēšanas un pārvaldības kārtība”.

MK noteikumi Nr. 18 (2015) un Nr. 30 (2015) – par IVN procedūru un tehnisko

noteikumu izdošanu.

MK noteikumi Nr. 350 (2017) – par īpaši aizsargājamo biotopu sarakstu.

MK noteikumi Nr. 396 (2000) – par īpaši aizsargājamām sugām.

MK noteikumi Nr. 936 (2012) – dabas aizsardzība meža apsaimniekošanā.

Citi noteikumi par piesārņojošām darbībām un atļaujām (Nr. 1082).

Kompensāciju mehānisms vietējām kopienām:

Kopš 2024. gada spēkā ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 577, kas paredz, ka vēja parku attīstītāji maksā 2 500 EUR par katru uzstādīto jaudas megavatu gadā. 50% no šīs summas saņem pašvaldība (infrastruktūrai, energoefektivitātei u.c.), 50% – apkārtnes māju īpašnieki 2 km rādiusā no vēja parka. Tādējādi vēja parku attīstība Latvijā ir stingri regulēts process, kas apvieno teritoriālo plānošanu, vides un dabas aizsardzību, sabiedrības iesaisti un kompensāciju mehānismus vietējām kopienām.