VĒJA TURBĪNAS UN MŪSDIENU TEHNOLOĢIJAS

PIE KĀDA VĒJA ĀTRUMA VĒJA TURBĪNAS BEIDZ GRIEZTIES?

Vēja turbīnas sāk ražot elektroenerģiju, kad vēja ātrums sasniedz aptuveni 3–5 metrus sekundē.

Optimālais darbības ātrums, pie kura turbīna saražo maksimālo enerģijas daudzumu, parasti ir 12–15 m/s. Ja vēja ātrums pārsniedz aptuveni 25 m/s, turbīnas drošības nolūkos automātiski apstājas vai pagriežas perpendikulāri vējam, lai izvairītos no turbīnas bojājumiem.

KAS NOTIKS AR VĒJA TURBĪNĀM, KAD TĀS BŪS NOLIETOJUŠĀS?

Par vēja turbīnu demontāžu ir atbildīgs vēja parka parka īpašnieks. Novecojušās vēja turbīnas tiek demontētas.

Vēja turbīnas ir vērtīgs resurss, ko var pārstrādāt un atkārtoti izmantot, īstenojot aprites ekonomikas principus. Aptuveni 85-90 % no demontētajām vēja turbīnām tiek pārstrādātas, ieskaitot torņus, pamatus, ģeneratorus un pārnesumkārbas. Lielu daļu materiālu veido betons, tērauds un čuguns, ko var viegli pārstrādāt. Turbīnu lāpstiņu otrreizējā pārstrāde ir sarežģītāka, jo tās ir izgatavotas no kompozītmateriāliem. Tomēr ir dažādas metodes kompozītmateriālu pārstrādei, bet visizplatītākā ir tieši cementa kompozītu apstrāde.

CIK DROŠAS IR VĒJA TURBĪNAS (APLEDOJUMS, AIZDEGŠANĀS, U.C.)?

Vēja turbīnas tiek projektētas, ņemot vērā Latvijas klimata apstākļus, un tās droši darbojas arī ziemā.

Viens no potenciālajiem riskiem ir lāpstiņu apledojums un ledus gabaliņu atdalīšanās. Latvijā tas var notikt vidēji 5–6 dienas gadā. Uz rotora veidojušies ledus fragmenti parasti ir nelieli, taču spēcīgā vējā (ap 18 m/s) tie, izpildoties visiem nosacījumiem, var aizlidot līdz 100 metru attālumam. Lai mazinātu šo risku, vēja turbīnās ir integrētas ledus noteikšanas sistēmas – tās izmanto karstā gaisa cirkulāciju, lai preventīvi izkausētu ledu. Ja ledus tomēr izveidojas, sensori apstādina turbīnu, un to restartē tikai pēc tehniskās apskates un apkopes. Vēl viens risks, kas jāņem vērā, ir turbīnas aizdegšanās, līdzīgi kā citās lielās iekārtās. Jaunākajās turbīnās ir uzstādītas automātiskās lokālās ugunsdzēšanas sistēmas, kas izvietotas gondolā pie ģeneratora, lai novērstu uguns izplatīšanos. Turbīnu ārējās daļas pārsvarā veidotas no nedegošiem materiāliem, piemēram, betona un metāla. Vēja parku teritorijās tiek izbūvēts ceļu tīkls, kas nodrošina labu piekļuvi un uzraudzību. Vēja turbīnas tiek automātiski kontrolētas 24/7, kas ļauj ātri atklāt novirzes no normālas darbības, savlaicīgi pamanīt ugunsgrēka risku un nodrošināt efektīvu tā novēršanu. Uguns izplatīšanās iespējamība apkārtējā vidē ir minimāla, jo dzēšanas darbi galvenokārt ir vērsti uz to, lai ierobežotu ugunsgrēka izplatīšanos ap turbīnu.

KAS NOTIEK AR VĒJA TURBĪNU LĀPSTIŅĀM PĒC TO NOLIETOŠANĀS?

Vēja turbīnu lāpstiņas tradicionāli tiek izgatavotas no kompozītmateriāliem (parasti stikla vai oglekļa šķiedras pastiprinātiem termoset polimēru kompozītiem), kurus ir grūtāk pārstrādāt nekā citas turbīnas daļas.

Vēja turbīnu ražotājs “Vestas” ir ieviesis tehnoloģiju, kas ļauj padarīt vēja turbīnu lāpstiņas pārstrādājamas. Šis process ļauj lāpstiņas sadalīt un pārvērst par izejmateriālu. Pateicoties šim risinājumam, tiek novērsta lāpstiņu nonākšana atkritumu poligonos, un nākotnē vecās lāpstiņas varēs kalpot kā jauns izejmateriāls, atbalstot aprites ekonomiku vēja enerģijas nozarē. Daži vēja turbīnu lāpstiņu izmantošanas piemēri Eiropas valstīs (Vides aģentūras dati):

- Tās var izmantot tiltu, dažādu konstrukciju, rotaļu laukumu vai ēku būvniecībā.

- Siltuma pārstrāde – Norvēģu uzņēmums “Gjenkraft” izmantojot termisko apstrādi, kas ļauj iegūt vērtīgus materiālus (stikla un oglekļa šķiedras) no lāpstiņām un izmantot tos, piemēram, slēpju un sniega dēļu ražošanā.

- Pārstrāde, izmantojot ķimikālijas, karstumu un spiedienu – Vācijas uzņēmums

“Siemens Gamesa”, viens no vadošajiem jūras vēja turbīnu ražotājiem, ir uzsācis pilnībā pārstrādājamu lāpstiņu (RecyclableBlades) ražošanu. Atšķirībā no iepriekšējām, tās ir izgatavotas no pārstrādājamas sveķu masas, kas izšķīst, pakļaujot to karstumam un skābei.

- Mehāniskā pārstrāde – ASV uzņēmums “Veolia” savāc nolietotās lāpstiņas un sagriež tās dažus centimetrus garās sloksnēs, kuras iespējams izmantot kā piedevu cementa rūpniecībā. Lāpstiņas var pārstrādāt arī kompozītmateriālu granulās, kas tiek izmantotas grīdas paneļu, būvniecības plākšņu, dzelzceļa gulšņu un izturīgu plastmasu ražošanā.