Vēja parks Kurzeme
VIDE
KĀDA IR VĒJA TURBĪNU IETEKME UZ APKĀRTĒJO VIDI?
Vēja parki ietekmi dažādu ietekmi uz vidi.
Būvniecības laikā var rasties īslaicīgi trokšņa un putekļu traucējumi. Ilgtermiņā izpaužas ietekme uz ainavu, kā arī pastāv iespēja, ka turbīnas var ietekmēt putnu un sikspārņu uzvedību. Tomēr kopumā vēja enerģija tiek uzskatīta par tīru enerģijas avotu, kas palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un fosilo resursu izmantošanu.
KĀ NODROŠINĀT TO, KA VĒJA PARKS NEIETEKMĒ AIZSARGĀTĀS SUGAS UN VIŅU DZĪVOTNES?
Pirms vēja parka būvniecības tiek veikts rūpīgs ietekmes uz vidi novērtējums, kas ietver pētījumus par konkrētās teritorijas sugām un biotopiem
Tajā tiek apzināta teritorijas flora un fauna, kā arī izvērtētaiespējamā ietekme. Ja nepieciešams, vēja parka vai atsevišķu vēja turbīnu atrašanās vieta tiek mainīta vai būvniecība atlikta, lai mazinātu ietekmi uz aizsargājamām sugām. Ja pētījumi atklāj, ka teritorijā mīt aizsargājama suga, tiek ieviesti dažādi ietekmi mazinoši pasākumi vai arī vēja turbīnu izvietojums tiek pārveidots tā, lai neradītu kaitējumu. Ja negatīvo ietekmi uz aizsargājamām sugām nav iespējams mazināt, vēja parks tiek būvēts tādā attālumā, kur būtiska ietekme uz tām nerodas.
KĀ VĒJA PARKS IESPAIDO DZĪVNIEKUS?
Vēja turbīnu ietekme uz dzīvniekiem ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp no turbīnu atrašanās vietas, konkrētās dzīvnieku sugas un tās jutības pret ārējiem apstākļiem.
Tā, piemēram, Igaunijas biologs Mati Kose norādījis, ka dažādi zīdītāji ir pārsteidzoši labi pielāgojušies vēja parkiem Igaunijas rietumkrastā. “Esmu novērojis aļņu ziemošanas vietas vēja parku tuvumā, lūšu pēdas, nemaz nerunājot par kazām, zaķiem, lapsām un citiem, mazajiem zīdītājiem,” viņš stāsta.
To apliecinājuši arī biologi Olivers Kalda un Rauno Kalda, kuri veikuši “Utilitas” Saarde vēja parka ietekmes monitoringu. Olivers Kalda stāsta, ka Saardes vēja parkā novēroti lielie plēsēji – lāči, vilki un lūši, kā arī mazāki plēsēji – lapsas, jenotsuņi un mežacūkas. Papildus plēsējiem zem Saardes vēja turbīnām pārvietojas arī pārnadži – aļņi, stirnas, mežacūkas un staltbrieži.
To apliecinājuši arī biologi Olivers Kalda un Rauno Kalda, kuri veikuši “Utilitas” Saarde vēja parka ietekmes monitoringu. Olivers Kalda stāsta, ka Saardes vēja parkā novēroti lielie plēsēji – lāči, vilki un lūši, kā arī mazāki plēsēji – lapsas, jenotsuņi un mežacūkas. Papildus plēsējiem zem Saardes vēja turbīnām pārvietojas arī pārnadži – aļņi, stirnas, mežacūkas un staltbrieži.
Vai un kā vēja parks ietekmēs bioloģisko daudzveidību un dzīvniekus konkrētajā teritorijā, tiek noskaidrots stratēģiskā ietekmes uz vidi
novērtējuma laikā.
Ietekmes uz vidi novērtējuma un vēja parka projektēšanas mērķis ir nodrošināt, lai vēja parka izbūve neradītu būtisku ietekmi uz dzīvniekiem. Ja šo mērķi nav iespējams sasniegt ar mazināšanas pasākumiem, turbīnas konkrētajā teritorijā netiek būvētas.
VAI, BŪVĒJOT PARKU, TIKS IZCIRSTI MEŽI?
Vēja turbīnas izbūvei dažkārt var būt nepieciešama meža izciršana, taču konkrētie risinājumi atšķiras atkarībā no reģiona.
Vienas turbīnas un tai nepieciešamās infrastruktūras ierīkošanai var būt vajadzīgi līdz 2 hektāriem zemes, daļa no tā var būt meža teritorija. Meža izciršana ietver laukuma sagatavošanu turbīnas pamatiem, būvlaukumam un piekļuves ceļiem. Sunly mērķis ir iespējami samazināt meža izciršanu, saglabājot apkārtējo mežu kā buferzonu, kas palīdz mazināt vizuālo ietekmi un saglabāt dzīvotnes.
VAI VĒJA TURBĪNAS BŪVĒ ARĪ TAD, JA EKSPERTU PĒTĪJUMI TO NEAPSTIPRINA?
Ja pētījumu rezultāti liecina, ka vēja parks pārlieku negatīvi ietekmēs apkārtējo vidi, kopā ar nozares ekspertiem tiek izstrādāti mazināšanas pasākumi, lai iespējami samazinātu ietekmi.
Ja sākotnējā risinājuma ietvaros šo ietekmi nav iespējams pietiekami mazināt, vēja parks tiek būvēts tādā attālumā un vietā, kur būtiska ietekme uz vidi nerodas.